2017

Rietumu internetā par 2016. gadu dominē diezgan vienbalsīgs viedoklis: tas ir bijis drausmīgs. Mirst visā pasaulē iemīļotas leģendas, politikā notiek teju sirreālas lietas un cilvēki jūk prātā, apkārt notiek diezgan demotivējošs bardaks, ja tajā visā sanāk iedziļināties. Gads likās ļoti garš.

Tajā pašā laikā man šis gads pirmkārt asociēsies ar ļoti lielām pārmaiņām personīgajā dzīvē, konkrēti ar to, ka no šī gada vasaras esmu oficiāli kļuvis par jaunas ģimenes galvu. Tas viennozīmīgi ir mans lielākais sasniegums šogad.

Šim tradicionālajam gada beigu bloga ierakstam, atšķirībā no citiem gadiem, kad diezgan detalizēti uzskaitīju mūzikas lauciņā paveikto, pieiešu no nedaudz citas puses, jo man šķiet, ka esmu nonācis līdzīgā mentalajā stāvoklī, kurā pēdējoreiz biju apmēram 2011. gadā, vismaz spriežot pēc attiecīgā gada bloga ieraksta. Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, izmantošu šo formātu, lai nedaudz aprakstītu iemeslus šim jaunajam prāta stāvoklim, ko pēdējo pāris mēnešu laikā noskaņojos ieņemt.

Tie, kas jau ilgāku laiku seko līdzi tam, ko es daru mūzikā, būs ievērojuši manu nostāju par atbalstīšanu un palīdzīgas rokas sniegšanu jaunajiem un arī ne tik jaunajiem repa censoņiem, kaut vai minimālas pretī panākšanas vai konsultēšanas ziņā. Kamēr man pašam bija tāda iespēja, paziņām un draugiem piedāvāju gan bezmaksas bītus, gan iespējas bez maksas ierakstīt savas dziesmas, izmantojot man pieejamo skaņu aparatūru, lai cik pieticīga tā nebūtu, kā arī padomus, ja biju tādā pozīcijā, lai tādus dotu. Manu pārliecību par to, ka tā ir jārīkojas, baroja divas lietas.

Pirmkārt, daudzkārt esmu redzējis to, kā no iedvesmotajiem rodas iedvesmotāji. Kā puikas, kas neprot salikt trīs vārdus kopā, vēlāk kļūst par autoriem, kas saraksta dziesmas, kas palīdz mainīt mūsu apkārtni un cilvēkus tajā uz labo pusi. Ja izvēlos uzņemties šo lomu, būt klāt šajā procesā, it īpaši — ilgtermiņā, ir ļoti atalgojoši, it īpaši tad, kad pats vari sākt mācīties un iedvesmoties no tiem, kuriem pats kaut ko reiz esi ierādījis.

Otrkārt, zināma daļa šīs enerģijas radās no fakta, ka tad, kad pats sāku spert pirmos soļus repā, man šādas palīdzības nebija. Es lietas apguvu ļoti lēni, mācoties praktiski tikai no kļūdām un paspējot izdarīt daudz kā tāda, ko nebūtu darījis, ja kāds man būtu varējis parādīt nedaudz skaidrāku virzienu. Bieži esmu domājis, ko es mūzikā darītu tagad, ja dzīve mani būtu savedusi kopā ar kādu "repa mentoru", kas būtu saskatījis manī potenciālu un palīdzējis to pilnveidot jau pašā sākumā. Iespējams, tieši tāpēc esmu jutis kaut kādu atbildību šajā vidē pildīt līdzīgu funkciju. Varu iztēloties ļoti dažādus "kā būtu, ja būtu" tipa scenārijus, tiesa, gan optimistiskākus, gan arī ne tik optimistiskus.

Lieki neizplūstot — viena no lietām, ko šī gada laikā sajutu, bija tā, ka šeit savu darbu jau kādu laiku esmu ielicis pietiekami. No tā izrietošā rīcība ir šāda: "hip-hop orākuls" ansis taisa ciet savu zīlnieka būdu un turpmāk no privātām konsultācijām pārorientējas uz individuāliem lielāka un arī ne tik liela formāta darbiem.

Būt par "repa skolotāju", tas ir jauki, tāpat arī intervijas un dažādi video vai socprojekti, bet tad, ja tam visam jāziedo tas laiks, kuru varētu pavadīt ar ģimeni vai studijā, strādājot pašam pie sava materiāla, man jāizdara izvēle par labu otrajam. Laika visam vairs nepietiek jau labu laiku.

Šis lēmums nedaudz iespaidos arī jūs, reperi, ar ko es mēdzu strādāt kopā studijā. Turpmāk ierakstus ar mani pie pults var uzskatīt par nedaudz ekskluzīvāku pakalpojumu kā līdz šim. DDA HQ studija tika radīta kā vieta, kur jaunajiem reperiem nākt ar saviem budžeta projektiem, jums piedāvājot salīdzinoši ekonomiskas cenas kvalitatīviem repa ierakstiem, ko mēs par spīti dempingam, lielākoties — pēc manas iniciatīvas, arī šos gadus esam spējuši nodrošināt. No 2017. gada 1. janvāra arī šajā ziņā būs izmaiņas. Lētajiem ierakstiem noteikti Rīgā varēsiet atrast alternatīvas. Uz DDA HQ nāciet tad, ja vēlaties strādāt tieši ar mani un tieši šeit. Par jaunajiem izcenojumiem interesējieties privāti.

Šajā blogā 2011. gada Vecgada vakarā es rakstīju šādi: "2012. gadā padariet savu dzīvi labāku un palīdziet to izdarīt arī citiem." Tagad, kad jāizvēlas savas prioritātes, jūtu, ka gan pirmajai, gan otrajai teikuma daļai būs lielāks labums, ja spēšu maksimāli daudz koncentrēties pats uz saviem radošajiem darbiem. Nenāciet pie manis ar revolucionārām idejām, es tās visas jau esmu dzirdējis, un man, atklāti sakot, arī apmēram ir skaidrs, kāpēc tām parasti ir vajadzīgs piesaistīt tieši mani, nevis kādu citu.

Šķiet, ka man otrreiz mūžā ir tāda lieta kā "jaunā gada apņemšanās". Nākamajā gadā es būšu egoistiskāks, materiālistiskāks, fokusētāks. Esmu diezgan daudz devis un "maksājis savus parādus", nevienam pat īsti neesot parādā. Lai cik pareiza izvēle tā brīžiem nešķistu, fakts ir tāds, ka tā vietā, lai šogad būtu spējis pastrādāt pie pilna garuma Netīro Cilpu albuma, tā vietā nācās strādāt ar citu mākslinieku darbiem, un ja tā nav skaidra zīme, ka kaut kas nav kārtībā ar manām prioritātēm, tad es neko nesaprotu no skaidrām zīmēm.

Vēl nākamajā gadā esmu sev apsolījis nedaudz distancēties no pašmāju repa, tiesa, tikai soctīklu ziņā. Nekas personisks, bet jūtu, ka man jau labu laiku vajag informācijas vides maiņu, tīri iedvesmas nolūkos. No repa neaizeju, hiphopā neesmu vīlies. Atvainojiet, ja nezināšu, ka jums iznācis ieraksts, bet mums vismaz būs, par ko parunāt, kad tiksimies.

Finālā uzskaitīšu dažus manus šī gada hiphopa darbus, ar kuriem lepojos. Pirmkārt, tas ir PROJEKTS "MĪNUSS", otrkārt — darbs Cēsu kolonijā un tur ierakstītais albums, treškārt — dalība vairākās ar mūziku saistītās īsfilmās, gan kā varonim, gan kā skaņu cilvēkam, ceturtkārt — reps (t.sk. "Tas Čalis", "Baltie Halāti", "Smagi", "Valodas Policija", "Viņa ir ballītes" un darbs ar Rīgas Modēm, "Ghetto cypher" + šis tas, kas ir ierakstīts, bet vēl nav palaists tautās (starp citu, tikko sapratu, ka šogad uzrakstīju un ierakstīju četrus garākos fītu pantus savā mūžā), piektkārt — visas tās reizes, kad kāpu uz skatuvēm (jūtu, ka drīz būšu gatavs lielākām), sestkārt — #BĪTUTIRGUS izveidošana, septītkārt — mana pro skeitera karjera, astotkārt — podkāsta "Punkts" arhīva ieviešana, devītkārt — visas žūriju un interviju lietas. Īpašs šautauts Dirty Deal Audio, kam šis gads, izrādās, pēc visiem grāmatvedības cipariem ir bijis tieši divreiz lielāks par pagājušo.

Laimīgu jums jauno gadu, un ceru, ka turpmākajos gados jutīsiet nedaudz vairāk manas klātbūtnes un esences, ja cerat to no manis sagaidīt. Tiekamies dzīvajā, un ceru, ka turēsiet par mani īkšķus.