2019

Es pat nezinu, kā šo iesākt. Jūtos ļoti pateicīgs visiem, kas šogad ir bijuši klāt notikumos, kas man definējuši ne tikai šo gadu, bet arī visu to manu dīvaino “reperis Latvijā” stāstu kā tādu. Šis neapšaubāmi ir bijis milzīgs gads. Izskatās, ka tas realitātes šovs turpinās, un laikam jau tieši man pašam būs visinteresantāk uzzināt, kas notiks nākamajā sezonā. Bet sāksim ar atskatu uz ultra garo 2018. gadu, kurā, man ir tāda sajūta, bija apmēram 20 mēneši parasto 12 vietā.

Mans 2018. gads sākās ar man netipiski apņēmīgu tvītu par to, ka turēšu īkšķus, lai “Balzams” saņemtu “Zelta Mikrofonu” kā labākais latviešu repa ieraksts. Laikam labi turēju. Un laikam turēja arī daudzi no jums, jo šogad saņēmu ne tikai trīs (!) Digitop balvas par straumētākā latviešu mūzikas / repa ieraksta / repa singla titulu, bet sev un daudziem citiem par pārsteigumu tiku arī pie tā bēdīgi slavenā “repa zelta miķa”, ar kuru par pretrunīgākās nominācijas titulu varbūt var cīnīties tikai “gada debitanti”. Tas nozīmē arī to, ka beidzot tiku uz skatuves un dabūju pateikt tur kaut ko, ko man bija svarīgi tur skaļi pateikt. 

Uz skatuves šogad kāpu ap 60-70 reižu, skaitot arī pavisam nelielākos iznācienus. Īpaši gribētu pieminēt Aijas Andrejevas tūres koncertus, kuros biju īpašais viesis, Riekstu Armijas remobilizāciju Noliktavā, Instrumentu lielo koncertu Siguldas pilsdrupās, vienu no maniem šī gada favorītiem - koncertu Jelgavā, “Melno Cepurīšu Balerijā”, arī LU Aristoteli, RTU fukšu balli, festivālus - Positivus koncertu 2. daļās, Summer Sound, Waterfest, viesošanos Saulkrastos, tematiskos Rīgas koncertus (bēdīgais koncerts, alkoholiskais koncerts, koncerts “bomzīšiem”, akustiskais koncerts “Omas Briljantā”) un, protams, vienā dienā izpārdoto, vienreizējo, neatkārtojamo, trīsstundīgo PKI lielkoncertu Noliktavā, gada noslēgumā.

Šogad esmu arī nedaudz atļāvies pafilmēties; iznākuši divi video klipi ar manu dalību - Kreisā Krasta “Simts” un Mistera un Nospiedumu “Kur pie vella?”, kā arī video ieraksts mūsu Omas Briljanta akustiskajam koncertam ar Pēteri Upelnieku un Experimento. Bet šoreiz bez koncertiem un video ir vēl tik ļoti daudz kā... Labdarības pasākumu un akciju šogad bija vairāk, nekā jebkad. Mediji, TV un radio pārraides - Pusnakts šovs (skatieties LTV1 šonakt!), protams, arī radio Pieci, arī SWH, Naba, LNT, TV3, LR2, Satori, Delfi, Tvnet... šogad biju visur, pat ciemos pie Dombura (!), biju īpašais viesis divās improvizācijas teātra “Spiediens” izrādēs, nospēlēju dažus DJ setus, runāju ar jauniešiem dažādos pasākumos, piedalījos diskusijā par valodas tendencēm, biju uzlikts uz Kultūras Dienas vāka un nosaukts par “repa karali”, biju pie Kugrēna uz podkāstu. Bonusam - Kristaps Porziņģis šogad ārstēja savu kāju, klausoties repera anša dziesmu “Zāles”. 

Runājot par “Zālēm”, arī pēc vairāk kā pusotra gada “Balzams″ joprojām rezonē un pat izplatās. Pirms dažām dienām, tiesa, nedaudz negribīgi, bet beidzot tomēr ieliku visas albuma dziesmas arī savā YouTube kanālā; izskatās, ka tur daļai klausītāju šis ieraksts ir jaunums. Bet, runājot par YouTube, protams, nevaru nepieminēt “Zemes stundu” - dziesmu, ko kopā ar Kristīni Pāži un Kasparu Ansonu uzrakstījām RigaLIVE dziesmu autoru nometnē. Īsumā - ņēmām un uztaisījām vasaras hitu, kas gada otrajā pusē lēni un skaļi eksplodēja pār Latviju (arī ārpus Latvijas repa skatuves, kas man ir pilnīgi jauna teritorija). Palaidām to straumēšanas servisos ap Jāņiem, un nedaudz vēlāk, ap vasaras vidu - arī YouTube’ā. Tur dziesma šobrīd tuvojas absolūti sirreālai 1.8M klausījumu atzīmei. Turklāt arī straumēšanas servisu vietējās mūzikas topā “Zemes stunda” momentāli ātri ielēca pirmajā pozīcijā, tur iestrēga un, ja ticam nostāstiem, tur atrodas vēl šobaltdien. Mans lielākais prieks par šo bija fakts, ka tik daudzus cilvēkus “Zemes stunda” pamudināja paklausīties arī citus manus darbus, kam radio rotācijas potenciāls ir praktiski neeksistējošs.

Par radio runājot - tas, kādas šobrīd ir Latvijas radio staciju attiecības ar pašmāju hiphopu, ir kaut kas svētīgs. Šogad kopā ar Very Cool People, Edavārdiem un Kristīni Prauliņu sarakstījām dziesmu “Pa apli”, kas ne tikai iekļuva vairāku radio staciju apritē, bet mistiskā veidā arī ieņēma augstas vietas gan SWH, gan LR2 (!) topos. Līdzīgas tendences novēroju arī televīzijas kontekstā - reps un reperi atkal eksistē, un reizēm pat parēgojas televīzijā līdzās citiem mūziķiem un kultūras darboņiem.

Kā jau pagājušogad paredzēju, šogad laiks jaunam albumam diemžēl nepienāca. Parūpējos par dažām muzikālām sadarbībām, dažas no kurām jau ir paspējušas ieraudzīt dienas gaismu, un citas vēl ir tikai ceļā pie jums. Gada noslēgumā izveidoju nelielu Soundcloud izlasi “Muzejs”, kurā apkopoti pārsvarā instrumentāli darbi no 2011.-2012. gada, kā arī pavisam nesen pēc jūsu lūguma audio relīzes formātā izlaidu arī “Omas Briljanta” akustisko koncertu, kuram dots nosaukums “Dzīvajā no Omas Briljanta”.

Gribu pateikt dažus ātrus paldies Līvai par atbalstu visās iespējamajās un neiespējamajās jomās, paldies Kristapam Puķītim, Niklāvam un Dirty Deal Audio par to, ko kopā būvējam. Paldies Uldim Rudakam, Jānim Žildem, Eduardam Kukam, Normundam Vucānam, Jenotam, Abram un citiem, kas tur aci uz latviešu repu un par to raksta un veido publikācijas. Paldies Riekstu Armijai un PKI, ka šogad paši atļāvām sev parādīt pienācīgu cieņu šiem projektiem. Paldies visiem, kas parāda savu atbalstu manam un manu kolēģu darbam, iegādājoties merču vai pērkot mūsu mūziku internetā. Paldies visiem, kas to klausās straumēšanas servisos un aicina to darīt arī citus - pateicoties tam ir notikušas ļoti lielas un pozitīvas pārmaiņas. Paldies reperiem (un ne tikai), kas Latvijā taisa mūziku pēc savas labākās sirdsapziņas, un respekts visiem, kas šeit uzstāda jaunus rekordus un nebaidās no izaicinājumiem. Paldies Ozolam par progesīvo un iedvesmojošo sadarbību pie “Neona pilsētas”, paldies Aijai Andrejevai par, manuprāt, ļoti svarīgu lomu tajā, ka reps un vietējā mūzikas industrija pamazām kļūst aizvien mazāk sveši.

Nākamgad man plānā ir jauns, ambiciozs solo ieraksts, tūre kopā ar Ozolu, Edavārdiem un Viņu, liels solo šovs, kā arī sen vajadzīgās autovadītāja tiesības un daži citi privātās dzīves apgreidi. Vēl sev un jums gribu atgādināt, ka esmu ne tikai kruts repaks, bet arī viens no lielajiem LV bītmeikeriem un producentiem, kurš ir gadiem veidojis un slīpējis pats savu rokrakstu, un tajā jomā arī būs mans nākamais lielais gājiens ar zirdziņu. Es jums iemācīšu mīlēt Raini, ja.

Kā redzams, kopumā plāni ir pietiekami lieli, lai es šobrīd būtu nedaudz samīzies, bet esmu diezgan pārliecināts, ka visi drošie un vienkāršie ceļi uz pārāk interesantām vietām mūs neaizvedīs. Kaut kas no šī visa varbūt noies greizi, bet domāju, ka būšu gatavs arī tam.

Par sūdiem neko nerakstīšu, tikai to, ka tādi bija un būs, tāpat kā mums visiem. Novēlu jums visiem tikt galā ar saviem. Nezvaniet man, nepiedāvājiet nekādus jaunus projektus vai sadarbības, man viss par 2019. gadu ir skaidrs, vajag tikai izdarīt. Laimīgu jauno gadu, un tiekamies koncertos!