• ansis

2022

Sāku šos atskatus rakstīt 2011. gadā, lai piefiksētu sev un vēsturei svarīgākās lietas, ar ko esmu nodarbojies, atskatītos uz to un sajustos motivēts sasniegt vēl vairāk. Domāju, ka nākamajā gadā būs ļoti daudz pārsteigumu man pašam, un pie reizes jāsaka, ka man zajebaļi jau visi tie jūsu pārsteigumi un es labprātāk spētu kaut ko — jebko — saplānot ilgtermiņā. Atcerējos nesen virsrakstu vienai senai sarunai ar mani, un tas virsraksts bija šāds mans citāts: "Es izvēlos spēlēt grūtākajā līmenī". Ar šī gada atskatu es oficiāli atsaucu šo acīmredzami nolādēto un pilnīgi ārpus konteksta (neprasīti) manifestējušos citātu jebkurā interpretācijā.Man 22. gadā, lūdzu, tikai pašu vieglāko līmeni visos iespējamajos jautājumos un sarežģījumos, liels paldies.


Šajā atskatā iespēju robežās slalomēju starp pandēmijas čerņu, citādi raksts būtu 3x garāks.


Formālā svinīgā daļa.


Martā "Liela māksla", mans 2020. gada solo albums, saņēma "Zelta mikrofonu" kā gada labākais latviešu mūzikas ieraksts. Nevis labākais repa ieraksts (to gan arī "Liela māksla" saņēma), bet gada labākais visos balvā pārstāvētajos žanros, turklāt diezgan nopietnā konkurencē, jo, kamēr nav koncertu, mums, mūziķiem, neatliek nekas cits, kā sēdēt mājās, rakstīt albumus un censties tikt visādās nominācijās. Es par šo laikam pats biju 10x lielākā sajūsmā / šokā, nekā visa pārējā mūzikas industrija, jo šī bija pirmā reize, kad gada albuma statusu ieguva tieši repa ieraksts, un man pat nelikās, ka Latvijā kaut kas tāds ir iespējams, tas nekad iepriekš vēl nebija noticis. Es, protams, biju cerējis uz kaut kādu lielāku reakciju, kaut vai ļoti negatīvu, bet tad visiem svarīgāk šķita runāt par to, ka "mūziķi pulcējas, bet mēs nedrīkstam" tēmu, un šķiet, ka man pašam par šo nāksies vēl šad tad publiski atgādināt, jo citādi jūs, man liekas, aizmirsīsiet, ka tās balvas vispār notika. Ticu, ka mums vēl ir priekšā izglītojoša rakstura konfrontācijas starp repu latviski un latviešiem, kas joprojām gaida, kad tas beidzot "pāries", "nomierināsies" vai kļūs "ērtāks" un "saprotamāks" tā vietā, lai paši to censtos iepazīt un saprast.


Tajā pašā naktī pēc "Zelta mikrofona" Twitchā parādījām jums "Pīles" video. Bija auksti tās 2 īsās dienas, mīnus padsmit pa dienu un mīnus 20+ pa nakti. Labi, ka izdzīvojām un tikām pie rezultāta. Sanāca kaut kas ļoti rets — klips anša dziesmai. Iesniedzām šo arī uz "Zelta Mikrofonu" kā 21. gada labāko mūzikas video, bet tur, man liekas, ir super liela un nopietna konkurence, t.sk. lielbudžetnieki-bestselleri no leģendām un šiškām. Pēdējā gada pieredze tieši šajā nominācijā gan rāda, ka tas reizēm nav TIK nozīmīgi, tā kā pofig — laikam jau turam īkšķus par "Pīli"!


Pēc tam — Austras balva! "Liela māksla" šogad savāca arī Austras grand prix, tātad — godalgota ar Latvijas 2020. gada labākā mūzikas ieraksta titulu. Arī Austras balvu repa ieraksts saņēma pirmoreiz tās pastāvēšanas laikā, bet dzirdēju, ka "Balzams" esot bijis pavisam nopietns kandidāts uz uzvaru arī 17. gadā.


Tālāk — koncerts. Mums ļoti paveicās ar laika izvēli (izņēmuma pēc), un paspējām ieplānot, izreklamēt, uzorganizēt un uztaisīt manu lielāko solo koncertu mūžā. Daudzprāt, labākais šī gada koncerts Latvijā, kas varētu nebūt pārāk tālu no patiesības, ņemot vērā to, cik maz vispār koncertu paspēja notikt. Viss notika Mežaparka Zaļajā teātrī (ārtelpās) un, protams, pa dienu uz skaņošanās laiku nedaudz pagāza lietus, kas laikam jau ir tradicionāls papildus stresa faktors āra koncertos, bet vakarā un naktī viss bija perfekti. Es piefiksēju, ka uz šo koncertu jau biju aizmirsis, kā tas ir — repot pūlim uz tik lielas skatuves, un ap šo laiku, kad šo rakstu, jau atkal esmu to aizmirsis. Milzīgs paldies visiem, kas palīdzēja tam kļūt par realitāti, un tikpat liels arī visiem, kas bija tur klāt, redzēja dzīvē, kā tas izskatās un izklausās, un, ja pacenšas, var vēl tagad atcerēties, kā tas bija — tur būt. Katrs koncerts ir vienreizējs pasākums, bet šis laikam bija īpaši vienreizējs. Absolūts šī gada oāzes notikums.

OK, vēl bija jauna mūzika: Maija beigās iznāca jauns EDAVĀRDI, un iekšā ir arī vecais repers ansis, YE BOIIII Eds "Ekosistēmas" šogad arī paspēja iznest uz "Hanzas perona" skatuves lielā solo koncertā ar oriģinālāko skatuves iekārtojumu, kādu es LV repa šovos esmu redzējis.


Šogad beidzot uztaisījām kaut ko kopā ar Eviju, un beigās pat uzfilmējām klipu. Rezultāts ir "Labs suns", kas iekļauts Evijas Vēberes jaunajā albumā "KĀ", un klips arī iesniegts "Zelta Mikrofonam", tā kā par "Laba suņa" un "KĀ" iekļūšanu nominācijās, lūdzu, arī paturiet īkšķus.


Vēl turiet īkšķus arī par Rick Feds, kuram šovasar iznāca debijas plate "Future Human" ar daudz viesiem, t.sk. mani (dziesmā "Suita"). Notika arī online prezentācijas koncerts, uz kuru tik švaki zināju tekstu, ka vajadzēja to treku filmēt vairākas reizes, kas man bija diezgan stresains pasākums, jo Rikam attiecīgi vajadzēja arī pārspēlēt to visu atkal un atkal un katru pogu piespiest pareizajā laikā utt. Bet, kā jau jūs, iespējams, nojaušat, tas bija oficiāls krutaku pasākums, un mēs kā krutaki beigās kaut kā izdarījām tā, lai viss būtu labi.


Prāta Vētra! Pie dziesmas sākām sastrādāties vēl pagājušogad, uzrakstīju par visu tapšanas procesu daudz sīkāk šeit. Ceru, ka izlasīsiet, ja vēl neizlasījāt.


Vēl viens šīs vasaras svarīgais treilera radošais projekts bija Melikola pirmais pilna garuma albums "Paps Mels", kas arī šogad kandidē uz iekļūšanu Zelta Mikrofona HH nominācijā. Iekšā ir arī pāris anša bītu.


Vēl šogad ar Līvu palaidām divus merča metienus — NC2021-01 un NC2021-02. Bija gan trucker keponi, visādi t-krekli, pāris hūdiju un crewnecku, uzlīmes, rudenī arī bīniji, zeķes, sērkociņi — visādas lietas sataisījām. Kamēr muzons netiek uz skatuvēm un neskan uz lielajām audio sistēmām, tas viss vismaz var tikmēr padzīvot uz, piemēram, krekliem. Arī šajā lauciņā mēs neiztikām bez problēmām, bet tāpat ceru, ka velkat to visu uz darbu, skolu utt., un ir nācies vismaz kādam kolēģim skaidrot, ko tās drēbes nozīmē. Liels salūts visiem, kas jebkad ir iepirkušies NC veikalā, jūs ļoti kritiskā posmā esat palīdzējuši šim visam repa pasākumam noturēties pie dzīvības un ļāvuši man turpināt fokusēties uz mūziku. Tāpat paldies visiem, kas maksā par mūziku, ko klausās — ja jūs klausāties mūziku maksas straumēšanas servisā, es par to saņemu nelielu atlīdzību, tāpat kā citi mūziķi, ko tur klausāties un klausīsieties. Krč, bez tur visādiem liekiem sentimentiem utt. — jūtu un pamanu jūsu atbalstu, un man tas ir bijis īpaši svarīgi kaut kādos brīžos, tāpēc paldies. Vēl kopš šī gada oficiāli esmu "pašmāju slavenība". Kā to var dabūt gatavu? Vajag vienkārši paprasīt, izrādās. Liela uzvara mums visiem.

Rezumējot: 2021. gadā uztaisīju dažas dziesmas, nofilmējos pāris video klipos, dabūju visas iespējamās (3!) balvas par "Lielu mākslu", + man bija lielākais koncerts, kāds man jebkad bijis, un vēl kā viesis uzstājos arī Edavārdu un Instrumentu koncertos, un vēl nofilmējos Prāta Vētras un Rika Fedsa virtuālajos koncertos. Ja tā uz to visu paskatās, šogad, par spīti visai nestabilitātei un iesaldētajai repa koncertu industrijai, ir sperti vieni no lielākajiem soļiem manā karjerā. Jūtu, ka nākamais gads būs labākajā gadījumā nevis "atpauzēšanas" gads, bet laiks, kurā pārformēties / pārformatēties un domāt pilnīgi jaunus soļus, balstoties uz šobrīd ļoti neskaidrām nākotnes prognozēm, tāpēc novēliet man daudz veiksmes, lūdzu, tas viss noteikti noderēs.


Lai labs vai vismaz mazāk stresains/distopisks un vairāk pelnīti laimīgs 2022. gads mums visiem (man tajā skaitā, ĻOTI svarīgi to pieminēt šoreiz)!