2024
Ir 2023. gada 31. decembris un es neesmu izgulējies, jo vakarnakt aizsēdējos studijā, lai paspētu piebeigt pēdējos 2023. gadā atstājamos darbus. Mēģināšu vienkārši uzskaitīt, manuprāt, svarīgāko, kas šogad ir padarīts, paveikts un sasniegts.
Sākšu ar to, ka esmu pārcēlies uz dzīvi jaunā vidē, jūtos gandrīz kā cita sevis versija un nepilna gada laikā Sarkandaugavā jūtos gan kā mājās, gan iedvesmotāks un darbspējīgāks, nekā šķita, ka varu būt.
Jau pagājušogad biju cerējis arī iekārtot sev jaunu telpu darbam, šogad es to izdarīju. Sarkandaugavā, "Provodņika" ēkā / radošajā kvartālā tagad atrodas "Netīro Cilpu vēstniecība", kas ir mana vieta repam, bītiem, editošanai, miksēšanai, merčam, sapulcēm, live-strīmiem, podkāstiem, KLAVIERĒM (!), mēģinājumiem, koncertu sagatavošanās darbiem un visam pārējam, ar ko es mēdzu nodarboties. Man ir grūtāk iztēloties, ko tur nevar darīt, nekā var (kā gluži nebija ar manu treilera mini studiju, kurā tapa "Liela māksla"). Šajās telpās arī beidzot uzņemu viesus ar prieku un lepnumu, jo tās izskatās daudz atbilstošāk tam, kā vajadzētu izskatīties, funkcionēt un justies "anša studijai". 2024. gadā "Netīro Cilpu vēstniecību" mēģināšu attīstīt līdz 99% perfekcijai, pagaidām vēl esmu kaut kur pie 70. Gribu atgādināt, ka šo visu subsidē tikai darbība lokālajā repa scēnā, tāpēc MAKSIMĀLS S/O 5% mafijai.
Mēs burtiski pirmajā gada minūtē kopā ar 181h bijām uz skatuves pie Kongresu nama & spēlējām jums Jaunā gada koncertu. "Kā gadu iesāk" utt., tāpēc tālāk nedaudz parunāsim par koncertiem un būšanu uz skatuves.
Viens super īpašs notikums man bija mana & Fiņķa acapella repa performance Likteņdārzā. Vairāk nekā stundu biju uz skatuves bez bīta, tikai ar mikrofonu rokā un tekstiem galvā, kas prasīja diezgan pamatīgu gatavošanos, lai viss izdotos ideāli. Interesants fakts — šis bija mans pirmais oficiāli izpārdotais koncerts, un tas bija acapella koncerts.
Ja mums tas liekas smieklīgi, paskatīsimies, kā jūs pasmiesieties par šo:
es šogad divas reizes biju Comedy Latvia pasākumos. Vienreiz repoju "Grābeklī", kas ir "Latvijas stand-up komiķu balvu pasniegšanas ceremonija" (???). Otrreiz mani vairs nesauca repot, bet sauca uz cepienu, kur mūs ar Ufo un Breidaku Palladiumā nosēdināja uz skatuves un apvainoja. Man šajā vakarā bija dota iespēja revanšam, ko es centos izmantot, kā mācēju. Nekāds brīnums nenotika. Tagad to var redzēt televīzijā.
Šogad repoju Liepājā, kopā ar Prāta Vētru. Katru reizi, kad sanāk ar PV kaut kur uzstāties, priecājos par to, cik profesionāli un pozitīvi lādēti norit viss aizskatuves darbs tādā šķietami sakāpinātā un augsta stresa līmeņa situācijā. Mācos! Un Liepāja — jā, man vajag nākamgad biežāk tur atrasties.
Vēl šogad bija STRAUME23 Līgatnē, Zeitā. Grūtais otrais gads, kas tika pārvarēts un izvērtās vēl lielāks, nekā pirmais, un kurā uz skatuves atradās vieta arī supergrupai G.E.a.r. jeb Gustavo, Edavārdu, anša & rolanda če kopīgai koncertprogrammai. Izdarījām tur daudzas lietas, par kurām visi varam lepoties un / vai smieties vienlaicīgi. STRAUME ir maksimāls kaifs un NEVIENS nepieļaujiet kļūdu, šo pasākumu laižot garām. Uzskatiet to par Līgo svētkiem visiem, kas nav uz jūs ar repu Latvijā. Biļetes ir gaisā jau tagad.
Uzreiz pēc STRAUMES (tajā pašā nogalē) es braucu uzstāties Dziesmu Svētku atklāšanas koncertā pie arēnas Rīga. Nezinu, ko te daudz teikt, kā tikai to, ka atkal sanāca uztaisīt vēsturi — pēc prezidenta un kultūras ministra uzrunām biju nākamais pie mikrofona, repoju pats uz sava bīta savu reperu propagandu Dziesmu svētkos, padevu tālāk stafeti Raimondam Paulam. Paldies Kārlim Lācim par manis piesaistīšanu un sadarbību.
Arēnā šogad pavisam nesen atgriezos vēlreiz — uz Ozola "1979" mega koncertu, kurā repojām "OGMC", "Maisiņš vaig" un "8 pa 8" un lēkājām pa mašīnām, un tas bija tikai normāli, lai neteiktu, ka konkrētajā gadījumā pat akūti nepieciešami.
Man pašam lielākais šī gada skatuves notikums bija mans Palladium koncerts 11. novembrī. Ļoti prasīgais, sarežģītais, ambiciozais un vēsturiski šķietami nolādētais iekštelpu solo koncerts, ko jau vairākkārt centos uzorganizēt, bet tas nekad neizdevās, un tagad mēs to beidzot izdarījām. Salasījām ideālu radošo un profesionālo komandu, krutākos viesmāksliniekus un, protams, arī pilnu zāli ar jums, kas par to koncertu bija tādā sajūsmā, ka mēs uzreiz izziņojām papildkoncertus 2. un 3. februārī. 3. februāris šobrīd jau kādu laiku ir izpārdots, lielākā daļa 2. februāra biļešu arī jau ir izpirktas. Ceru jūs, kas tur nebija 11. novembrī, satikt papildkoncertos — vairs šo šovu nekad neatkārtosim. Domāju, ka droši var ņemt līdzi cilvēkus, kas domā, ka viņiem šāds koncerts pārāk neinteresēs.
OK, pie mūzikas.
Šogad iznāca "Melnezera grāmata", Netīro Cilpu (ansis & 181h) debijas albums. Mēs ar Kārli taisām bītus jau 20+ gadu, saucamies par "Netīrajām Cilpām" jau vairāk nekā 10, tagad pienāca laiks ierakstam. Uztaisījām kaut ko tādu, kas daudzus patīkami pārsteidza, lika padomāt par bītmeikeru lomu repā, cerams, vismaz vienā smadzeņu puslodē paanalizēt, kāpēc mūsu bīti skan tā, kā tie skan, un atgādināt par to, cik nenormāli krāsains ir šī brīža ieskats LV repā. Turklāt — albums tika izdots arī skaņu plates formātā. "Melnezera grāmata" pie jums ieradās SKAĻI — bijām klausītākais mūzikas ieraksts Latvijā, izpārdevām visas (!) plates, ko uztaisījām, par to runāja šķietami visur pat pirms digitālās relīzes (skaņu plates versija iznāca pirms albums parādījās straumēšanas servisos). Visu izdarījām paši saviem spēkiem kā neatkarīgi mūziķi, kam paveicies ar klausītājiem, kas, es ceru, apzinās savas iesaistes un atbalsta lomu tajā, lai mēs šādas lietas varētu darīt. Šī albuma ideja dzima jau sen, tika apglabāta, tad ekshumēta un beidzot realizēta "Netīro Cilpu vēstniecībā", Sarkandaugavā. Pirms dažām dienām iekļuvām intro.lv 2023. gada Latvijas albumu topa pirmajā vietā.
Vēl viens mans lielais mūzikas notikums — šogad kopā ar "Melnezera grāmatas" skaņu plati iznāca arī "Lielas mākslas" 3 gadu jubilejas plate, ko jūs pieprasījāt jau kopš iznāca albuma digitālā versija.
Kreisais Krasts pastāv jau 21 gadu, un tam par godu šogad iznāca lielākā un senākā LV repa kolektīva albums "21", kuram arī paspēju pieslēgties gan kā reperis, gan bītmeikers. Šis, starp citu, ir pirmais KK albums, kas izdots sadarbībā ar vienu no planētas lielākajām mūzikas ierakstu kompānijām "Warner". Protams, ka man tur bija jābūt!
Kā jau zina tie, kas 11. novembrī bija Palladiumā, mūsu ar Oriole albumam "#Himnas", ko daži LV repa entuziasti mēdz dēvēt pat par klasisku ierakstu, šogad apritēja 10 gadu jubileja. Tam par godu Oriole izdeva jaunu albuma versiju "Himnas remikss" (manuprāt, albuma nosaukums diezgan precīzi raksturo saturu), šajās dziesmās no jauna iepūšot citu dvēseli un raksturu, ļoti priecājos, ka Uģis šo izdarīja.
Šogad no tā, par ko jums varu kaut ko stāstīt, vēl jāpiemin Ozola "1979", jo biju nedaudz iesaistīts albuma tapšanā ne tikai kā viesmākslinieks pāris dziesmās, bet arī studijas producents un ierakstu inženieris dziesmām "Ceļš uz mājām" un "1979".
Mēs ar Ozolu arī šogad nofilmējām klipu dziesmai "OGMC" no "Melnezera grāmatas", kas bija pilnīgi viņa iniciatīva, un šis, starp citu, bija jaunā klipa veidotāja Alberta Jansona pirmais mūzikas video. Man par pārsteigumu, iekļuvām pat YT trendos.
Kā jūs varbūt jau zināt, šogad iznāca ne tikai Ozola, bet arī Gustavo solo albums, kurā kā viesmākslinieks piedalījos dziesmā "Efekts", kuram arī šogad uzņēmām video versiju. Tas nozīmē, ka man ir šogad ir iznākuši video klipi gan ar Ozolu, gan Gustavo. Mans populārākais video šogad gan laikam būs šis insta video ar fragmentu no "Kaizera bīta".
Kas vēl interesanti — šogad filmējos vēl vienā mūzikas video, kas bija Instrumentu dziesmas "Runā Rīga" video versija, un arī tajā es filmējos kopā ar Ozolu un Gustavo. Ko tas nozīmē???
Vēl šogad uzdizainēju 2 merča dropus. Pavasarī (NC 2023-01) nometām jums baltos 5% ordeņa kreklus, zilos Cubara kreklus, baltās zeķes, 2 keponus un sezonas superhitu — snīkeru tagus no dzelzs, bet rudenī (NC 2023-02) — Melnezera kreklus, melnās Melnezera zeķes, Melnezera bīnijus, parakstītos Palladium plakātus, NC piparkūku formiņu un, protams, "Melnezera grāmatas" un "Lielas mākslas" plates. Šis viss prasa krietni vairāk laika, nekā varētu šķist, jo dizaina departamentā cenšos ar visu tikt galā pats, tāpēc īpaši novērtēju visus, kam NC taisītās lietas izskatās gana labi un pievilcīgi, lai par tām samaksātu īstu naudu. Taisām to visu tik īpašu, cik vien ir mūsu komandas spēkos, un arī par servisa kvalitāti nu jau varam būt — nekaunēšos no šī vārda — lepni.
Vēl 23. gada janvārī notika pasaules vēsturē pirmo "5% ordeņu" pasniegšana, ko saņem reperi, bītmeikeri u.c. ar Latvijas repu saistītie par īpašu izcilību darbā ar un ap LV repa multiversu. Šis arī ir viens no pirmajiem projektiem, kas man jārealizē 24. gadā. Ja vēlaties piedalīties balsojumā un palīdzēt izlemt, kam šogad jāsaņem "5% ordeņi" par, piemēram, 23. gada labāko pantu, bītu, piedziedājumu, koncertu, kurš būs gada reperis, gada bītmeikers un vēl daudz ko citu, pārliecinieties, ka esat pievienojušies 5% diskordam.
Pa šo gadu ir paaudzies gan diskords, gan ansis.co V.I.P. klubs — no mazāk nekā 1800 e-pasta vēstuļu saņēmējiem esmu ticis pie 2766 (diskordā tikmēr esam gandrīz 1600 fanātu). Tieši e-pasts bija tas komunikācijas rīks, ko galvenokārt izmantoju, lai izplatītu ziņas par manu Palladium koncertu, kas secīgi noveda pie tā veiksmīgas izpārdošanas, un šķiet, ka aizvien vairāk cilvēku sāk e-pastu apsvērt kā neatkarīgāku alternatīvu soctīkliem. Par sociālo tīklu statistiku uztraucos salīdzinoši minimāli nu jau pāris gadu. Ļoti atbrīvojoša sajūta, šķiet, nekad neesmu bijis tādā komfortā ar to, kā ar jums sazinos, un man ir liels prieks un, manuprāt, arī paveicies, ka jums arī patīk šis saziņas formāts. <3
Šogad paspējām arī uzrīkot divus V.I.P. pasākumus, viens no tiem bija "Melnezera grāmatas" plates noklausīšanās "Provodņikā", otrs — virtuālais tuss ar Andrē "Dzīvsudrabā", kurā ar 181h izspēlējām dažas balvas (izsūtīšu pēc brīvdienām!). Sapratām, ka pārsitām manu "Lielas mākslas" "Karsts Karsts" epizodi sarunas ilguma ziņā, šeit varat redzēt video, ja jums ir liekas 3.5h, ko notriekt, skatoties pamatīgi ar ākstīšanos atšķaidītu interviju ar Netīrajām Cilpām.
Vēl ar Kristīni Pāži un Kasparu Ansonu saņēmām lēnā garā sapelnīto AKKA/LAA "Bezgalības balvu" par "Zemes stundas" panākumiem — tā kā man šogad ir vēl viena jauna balva, ko turēt studijā uz plašu plaukta.
Noticis vēl šis tas, bet šķiet, ka svarīgākās lietas esmu uzrakstījis. Kā rakstīju sākumā, neizgulējos, jo vakar līdz gandrīz 5:00 rītā liku kopā 3. "Dekadansi", uz kuru links neilgu brīdi pēc šī bloga publicēšanas tiks izsūtīts ansis.co V.I.P. kluba biedriem. Liels PALDIES Austrumam par piedalīšanos un palīdzību. Šis mikss ir pilnīgs pašdarbības projekts, šķiet, ka pilnīgi nevienam neesmu pajautājis par to, vai un ko no turienes drīkstu izmantot, jo tas būtu prasījis vēl pāris nedēļas, bet šo retrospektīvo lenti gribēju atstāt vecajā gadā. Skaidrs arī, ka šos 10 gadus varētu miksteipa formātā pasvītrot daudz dažādos veidos, bet izlēmu vairāk fokusēties uz mazāk dzirdētiem pantiem, atšķaidot to ar dažām interesantākām sadarbībām, kas, iespējams, varētu būt paslīdējušas garām tiem, kas no manis dzirdējuši tikai solo albumus. Tas, ko ar šo ierakstu gribu pateikt — pa 10 gadiem ir sanācis neticami daudz pastrādāt pie tik daudz kā ārpus maniem trim solo albumiem, ka pašam daļa no tā jau bija aizmirsusies. Monetizētā straumēšanā šo miksteipu nelikšu, jo tur lielākoties ir iekšā panti un fragmenti no jau izlaistām dziesmām, tāpēc uzskatu šo par vairāk projektu arhivatoriem un vēstures piefiksēšanai, un reizē arī par dāvanu jums par lielo atbalstu šo 10 gadu laikā.
Arī nākamajā, 2024. gadā, es varu turpināt būt profesionāls mūziķis, pelnīt sev iztikai, esot 100% hiphopā, un, cerams, būt tikpat ražīgs, cik šogad. Daudziem, iespējams, pārsteidzošā kārtā gribu teikt, ka smagāki dzīves apstākļi, t.sk. stress par iztiku un izdzīvošanu un nedrošība par savu tuvāko nākotni, nemaz nav tik iedvesmojoši un motivējoši jaunradei. Paša nereti romantizēto "izsalkumu" savā prātā esmu pārformējis par metaforiskāku izsalkumu pēc nākamajiem "fuck you panākumiem" un jauniem, augstākiem podestiem, uz kuriem varu kāpt un smīnēt par visu neticību un skepsi, ko esmu ievērojis un nepatīkami izjutis šo garo gadu laikā.
Vakar gan, starp citu, aizmirsu paēst un gandrīz arī padzerties, liekot jums kopā 3. "Dekadansi". Atcerējos, kad divos naktī sāka sāpēt vēders, ātri padzēros.
Šogad strādāju ĻOTI daudz, bet centos arī uztaisīt no tā nelielas atkāpes, padzīvot, paskatīties pasauli, mākslu, cik pietika laika, spēka un citādu varēšanas resursu. Ļoti daudz klausījos jaunu mūziku. Šogad divas reizes biju Ēģiptē. Biju Kairā, kur redzēju un pat paglaudīju piramīdas, redzēju Sfinksu, redzēju Tutanhamona dārgumus. Ozola "1979" pirmoreiz noklausījos Hurgadā, pie Sarkanās jūras. Turpat netālu pie baseina dzirdēju frāzi skaidrā latviešu valodā "Melnezera grāmata — LABS!"
Viena no lietām, ko ne tuvu neizdevās šogad realizēt, bija piekopt mierīgāku, sevi saudzējošāku un ilgtermiņā veselīgāku nedēļas grafiku, ko esmu izplānojis jau labu laiku, bet neesmu varējis pat sākt apsvērt un ieviest savā ikdienā. Varbūt nākamgad?
Vēlu jums laimīgu jauno gadu, uzvaru Ukrainai, mieru, mīlestību un taisnīgumu pasaulē, iedvesmas triumfu pār skaudību, ticību cilvēcīgumam, vairāk autentiskas labestības un mazāk tādu, kas domā, kā to ekspluatēt, kā arī izpratnes uzvaru pār ignoranci.
