2025
Šodien studijā pēc š. g. "Dzīvsudraba" pēdējās epizodes ar gludekli neveiksmīgi cenšos kausēt ārā parafīnu no paklāja, ko mēs tur vienā brīdī uzgāzām kopā ar daļu pašas studijas, kam paralēli labākiem vaibiem iet "Bīts un vārds" sezonas noslēguma epizode ar Revolūciju, ŪGU & Krisy, noteikti noskatieties, ja nu atlikāt uz vēlāku laiku.
Atcerējos pagājušo gadu un to, cik lielā, stresainā steigā centos izdarīt visu, ko gribēju atstāt 2023. gadā (visvairāk darba tobrīd prasīja "Dekadanša" 3. daļa). Vēl no rīta priecājos, ka šogad gan tā nav, bet tagad, ap 18:00 kad sāku rakstīt šo rakstu, jau esmu izbesījies, nevaru pārstāt domāt par darbiem, par kuriem brīvdienās negribu domāt, un liekas, ka sajūtu ziņā jūtos līdzīgi noskrējies, kā tad. Esmu, man šķiet, sabojājis gan gludekli, gan paklāju, nočakarējies ar e-parakstu, kas šodien strādāja super slikti kaut kāda iemesla dēļ, un ieskrējis vēl visādos citos smieklīgi sīkos strupceļos, ar kuriem visam vajadzēja būt vienkāršāk, bet no kuriem katrs man par gramu vairāk sapisa garastāvokli, jo pats vainīgs. Tāpēc uzreiz godīgi jums pasaku — es esmu dusmīgs, kad šo rakstu, cerams, ka līdz beigām kaut kas mainīsies. Tas nav kaut kas, par ko jums jāuztraucas, es varu būt dusmīgs, ja es gribu, nelieniet, kur nevajag. Tā ir mana problēma, jums ir savas. Labi, sāksim.
Šis ir bijis brīnišķīgs gads.
Pagājušā ziema man galvenokārt nozīmēja to, ka jāturpina strādāt pie abiem Palladium papildkoncertiem — otro koncertu — 2. februārī, un trešo — 3. februārī. Pirmais (11.11.23) bija atstājis tādu rezonansi, ka nācās uztaisīt vēl divus, ko mēs arī izdarījām. Domāju, varēja just, ka mēs tur kārtīgi investējāmies visādos veidos un formātos, un kopš šī gada es oficiāli esmu pievienojies tiem Latvijas skatuves māksliniekiem, kas varēja piepildīt 3 Palladiumus ar vienu koncertu, par ko esmu ļoti pagodināts un pateicīgs jums visiem, ar ko tie Palladiumi tika piepildīti. Atgādinu, ka šie koncerti bija veltīti miksteipiem "Dekadansis 1" un "Dekadansis 2", albumu "Himnas" un "Liela māksla" jubilejām, "Melnezera grāmatas" dzimšanai, NC 2023-02 merča dropam un manas un arī Netīro Cilpu pirmās skaņu plates prezentēšanai. Tā kā tie, kas tur bija — nekad neaizmirstiet, cik konceptuāli pielādēts bija tas 11. novembris, kuru jums atkārtojām februārī vēlreiz un vēlreiz, un ceturto reizi mēs neko tādu vairs nekad nepiedzīvosim. Priecājos, ka man bija iekšā to milzu programmu atkārtot divas dienas pēc kārtas, bet, iespējams, redzējāt un jutāt, ka tas nebija vienkārši. Noteikti nebija, un ne tikai pirms, bet arī pēc koncertiem tie no mums prasīja daudz vairāk, nekā varat iedomāties. Nākamo solo koncertu esmu apņēmies organizēt sev pašam saudzīgāku un drošāku, jo jūtu, ka no šīs pieredzes atgūstos joprojām. Tas gan pilnīgi nekādā veidā nemaina faktu, ka mēs uzrakstījām vēsturi, un tur neko vairs nevar darīt.
Mēģināšu turpināt ar kaut kādu +/- hronoloģisku atskatu uz visu pārējo.
Laikā līdz februāra papildkoncertiem vēl paspēju aiziet ciemos pie Wiesuļa uz REPortāžu, ar fanātiem uzorganzēt 5% ordeņu pasniegšanu Zefīrā (tiekamies arī šogad, 24. janvārī, Āgenskalna tirgū), sastrādāties ar Aiju Andrejevu dziesmā "Jūk" no viņas albuma "Tagadne" (dziesma gan iznāca pēc koncertiem) un uzrepot ar Skuteli "Vagonu hallē", "Gardēžu" koncertā.
Neilgi pēc tam, februārī, biju Ķīpsalas izstāžu centrā uz "Rosinātavu" pasēdēt jauniešu priekšā un kaut ko parunāt. Nezinu, ko ar skolēniem runāt, ja godīgi, viņi paši gudri & mans stragls, šķiet, nu jau ir nācis no citiem apstākļiem, kādi vairs nav tik aktuāli, bet vienmēr jau var atgādināt par to, cik svarīgi ir domāt vairākus soļus uz priekšu un pašam nerakt sev bedri, kurā pēc tam pašam jāstrādā un jābūvē savas vīzijas.
Ja neskaita vēl kādu vizīti medijos, nākamais skaļais punkts ir "Melnezera grāmatas" atzīšana par "gada hip-hop albumu" "Zelta mikrofonā". Izmantoju brīdi, kas bija dots pateicības vārdiem, lai akcentētu, manuprāt, svarīgāko šajā albumā — to, ka Netīrās Cilpas ir bītmeikeru, nevis reperu duets, un ka šis ir bītmeikeru albums. Mūžīga pateicība visiem, kas atrada laiku un vēlēšanos šajā trakajā platē piedalīties, izdarījām kaut ko leģendāru.
Tad šogad iznāca Marko repertags uz anša bītiem, kas visi bija diegan bezkaunīgas atsauces uz klasiskiem Ņujorkas trekiem, lepojos ar šo mūsu sadarbību & paldies Marko, ka šo savu ideju noveda līdz tik krutam galarezultātam!
Tad iznāca Edavārdu "IEKŠAS", pie kā skanējuma arī es pamatīgi pieliku roku. Albuma executive producents neapšaubāmi ir Edavārdi, kurš strādāja ar Niklāvu, kas sanāktu skaidrs galvenais studijas producents un bītu autors, un es, savukārt, pamatīgi pieslēdzos pie miksa un visiem editošanas, slīpēšanas un līdz galam novešanas darbiem. Bija daudz darba, bet mēs to izdarījām, "IEKŠAS" ir ārā.
Tad nāca gaismā pavisam nesen savu pirmo plati izdevušo Netīro Cilpu pirmais lielais sadarbības projekts — "Ķemeru Vēsais". Mēs uztaisījām alu (aveņu eilu), un tas vienā brīdī sāka parādīties veikalos visā Latvijā ar mūsu sejām uz etiķetes. Domāju, ka liela daļa to, kuru punčos nonāca šis alus, nemaz nav dzirdējuši "Melnezera grāmatu", bet tagad vismaz zina, kā mēs ar bračku izskatāmies. Arī šis bija super darbietilpīgs pasākums, pie kura paši pastrādājām vairāk, nekā sākumā šķita, ka vajadzēs, bet beigās paši varējām būt lepni un priecīgi par to, kā tas ir nobrendots un kā to reklamē un pasniedz. Manuprāt, šī ir viena no foršākajām korporatīvajām sadarbībām, kāda reperiem Latvijā bijusi, un man prieks, ka visi daudzie "nē" bezpersoniskākiem, neelastīgākiem reklāmas projektiem mūs noveduši līdz tam, ka mums piedāvā kaut ko šādu. Ja atceraties manu collab ar "LMT", ko savā prātā jutu kā manu pirmo lielo, labo tādas sadarbības piemēru, Netīro Cilpu "Ķemeru Vēsais" būtu otrais.
Vēl šogad ar Skuteli un Melikolu uzrepojām uz NOASA Aizkraukles kaķu biedrības "Felida" atbalstam. Aizkraukles pašvaldību gan mums ar kaķiem neizdevās aizkustināt, rudenī patversmi slēdza, bet, cerams, no biļetēm saziedotā nauda vismaz nedaudz palīdzēja. Liels paldies visiem organizatoriem, mūziķiem un cilvēkiem, kas ziedoja un nopirka biļetes, un bučas un laimīgu jauno gadu visiem Aizkraukles kaķiem, ar un bez mājām.
Nedaudz vēlāk biju vēl vienā labdarības koncertā Angārā, kurā vācām līdzekļus "OPEN radošajiem centriem". Tie, cik zinu, vēl nav aizvērti un turpina darīt labo darbu, tā kā paldies mums, laikam labs koncerts bija. Šeit var uzzināt vairāk par centru darbību.
Vēl šogad ar Ozolu bijām uz Circle YT kanālu, kur "Atvērtajā miķī" uzrepojām "Maisiņš Vaig?", mums ļoti labi sanāca.
Ar Wiesuli, Gustavo & Ozolu visi arī tikāmies trešajā "Lielajā koncertā" (tik labi, ka ir hiphops.lv raksts, ko ielinkot) Mežaparka estrādē, kur 30 PAKAS CILVĒKU bija atnākuši paklausīties latviešu dziesmas, un mēs viņiem kopā ar pilnu orķestra sastāvu + kori repojām virsū. Nezinu, kā to citādi paskaidrot, kā tikai — ir 2024. gads un tagad tā ir normāli.
Tad mēs jau nākamajā dienā ar Daini Rudeni un komandu pie Provodņika uztaisījām ROW vol. 3 pasākumu. Viens no absolūtajiem highlightiem šogad, ja runa ir par kaut ko "dvēselei" — pēc visiem Palladiumiem un "lielajiem manevriem" tik patīkami vienkārši uz asfalta plača Provodņika pagalmā pakaifot par to, kā reperi un bītmeikeri dara to, ko viņiem patīk darīt. Protams, tam visam paralēli notiek arī graffiti lietas Daiņa pārraudzībā, uz mani vairāk bija muzikālā daļa. Tie, kas nenobijās un atnāca, teica tikai labākos vārdus, un es baigi ticu, ka mums vajag vairāk šādu pasākumu, un tāpēc darīšu, lai tā būtu.
Vēl mani šogad uzgleznoja. Tā ir īstas mākslinieces (Lauras Buholtes, ar ko iepazināmies Provodņikā) īsta glezna, un tā tika man uzdāvināta un atrodas pie manis. Tā nu tas ir.
Tad vasarā ar Ozolu & reperiem biju repot Positivusā, uz kuru tradicionāli atkal braucu ar sabiedrisko.
Tad es vēl šogad biju uz Swedbank (!) podkāstu runāt par naudu, jo ir 2024. gads un es esmu radošais uzņēmējs, kurš var citiem dot ieteikumus, kā tādam būt. Tas ir NORMĀLI.
Tad man augusta beigās bija milzīgs koncerts Kauguros. Kurš to būtu domājis, ka kādu dienu redzēšu to skatu, kāds tovakar bija uz Tallinas ielu no tās lielās skatuves. Piedodiet visi, kas mani aicinājuši uz pilsētas svētkiem un visādiem foršiem ārtelpu brīvajiem koncertiem, kuros aizbraukt uzstāties, un uz kuriem nebraukt man vienmēr atrodas kaut kādi iemesli, kāpēc to negribu darīt, bet šeit nevarēja būt nekādu attaisnojumu — Kauguriem mani VAJADZĒJA, un es biju, un tas bija 20x iespaidīgāk, nekā biju gaidījis, arī cilvēku atsaucības ziņā. Gigantisks notikums manā dzīvē un anša "evolūcijas arkā", liels paldies visiem, kas to palīdzēja padarīt par realitāti.
Tad sev klasiski biju pirmais viesis atdzimušajā "Karsts Karsts" podkāstā ar Jenotu un Abru (esmu profesionāls pirmais viesis). Džeki tik tikko sākuši publicēt pilnā garuma sērijas savā YT kanālā (iepriekš bija aiz paywall), tur ir ļoti daudz, ko redzēt, skatīties un uzzināt, subscribe TAGAD, ja vēl to neesat izdarījuši.
Tad bijām uz Austras balvas pasniegšanas ceremoniju, kurā notikusi pagaidām tuvākā lieta "Melnezera grāmatas" koncertam ļoti koncentrētā formātā. Balvu nesaņēmām, bet Austras balvā jau būt nominantu sarakstā ir liels gods, un uzstāties bija vēl lielāks. Paldies reperiem, kas varēja atskriet pieslēgties šim reprezentam.
Vēl varbūt šogad kāds no jums noķēra vienu manu nelielo iznācienu pie Mežaparka, Nike pasākumā, kur man pievienojās Eds uz pāris dziesmām? Bija prieks jūs tur satikt, šis šogad bija tuvākais koncerts manām mājām, kas šobrīd ir Sarkandaugavā. Uz soundchecku braucu ar riteni, mājās no koncerta — ar autobusu. Mājās pēc tam izlasīju internetā lamas par to, ka "kas tas par briesmīgu troksni no Mežaparka, kaut kādi reperi repo, kad visiem jāiet gulēt".
Tad iznāca "Putāns. Toreiz un tagad", par kuru ar Jāni Skuteli un ŪGU gājām runāties uz "Kultūrdevu", reprezentēt. Iekšā arī visādi citi reperi (Gustavo, Ūga, Bruolāns u.c.). Albums iznācis arī vinilā un ieguvis kritiķu atzinību, tā kā ķeriet ciet.
Tad biju Edavārdu lielajā koncertā Angārā, kurā kopā ar Arčiju norepojām "Apdirsies" un vēl šo to ekskluzīvi šī ļoti foršā koncerta foršajiem viesiem. Viss man patika tajā vakarā, tas bija tiešām ļoti kruts Edavārdu koncerts; kas tur bija, es ceru, ka jūs to arī tā jutāt. Ejiet uz nākamajiem arī.
Tad nāca rudens ar Putāna koncertizrādi Rēzeknē, ar divkārtēju manu viesošanos arēnā (ar Instrumentiem un ar Gustavo), Liepājā ar Aishu un ar Hood LIVE XXL megakomandu VEFā. Šogad, kā redzams, salīdzinājumā ar pagājušo (kurā turēju lielāku "vakuumu" pirms Palladiuma), sanāca padaudz kāpt uz dažādām skatuvēm, daudz repot dzīvajā. Man šķiet, ka es gada sākumā ar Palladiumiem noķēru kaut kādu nelielu šoku par to, kas ar mani notiek, un ieslīgu kaut kādā turbo pašanalīzes procesā, kas mani nepameta visu šo gadu. Uz skatuves brīžos, kad man jārepo, prātā bieži paralēli (īpaši tieši uz īsākiem iznācieniem) uzdevu pats sev jautājumus, skenēju publiku, mēģināju jūsu sejās izlasīt, kas notiek jums galvā, ko šis viss man un jums nozīmē, pēc kā jūs te esat atnākuši. Daudz sanācis domāt un secināt par to, ko no manis sagaida un vai es kaut daļēji vēlos kaut ko no tā darīt. Liekas, ka tieši esot jūsu priekšā uz skatuves (un arī tajos īsajos, mentāli ļoti sakāpinātajos brīžos pirms iziešanas uz tās) manas smadzenes to visu ir gribējušas kalkulēt visintensīvāk. Lēnā garā izdomāšu savu domājamo un tad jau redzēs, līdz kam tas novedīs.
Nākamo rindkopu gribu veltīt Andrē.
Šogad papildus visam citam jūs mani aptuveni reizi mēnesī varējāt satikt kā īpašo viesi raidījumā "Dzīvsudrabs" ar Andrē, kas bija lielformāta tiešraides šovi Andrē YT kanālā (sākumā — Facebook lapā). Tas manā dzīvē šogad atnesa tik daudz brīžu, kas balansē kaut kur starp smieklīgu un ļoti interesantu, un neveiklu un ģeniālu, kā nekad. Paralēli veidojās īpatnējs, bet ļoti vērtīgs sarunu arhīvs Latvijas hiphopa vēsturei ar daudzām iepriekš nekustinātām tēmām un jautājumiem. Gada laikā esmu piedalījies 12 tādās sarunās/intervijās, dažās mēs tusējām, dažās vairāk runājām, dažās vairāk ākstījāmies, dažās mazāk, visās bijām mēs ar Andrē. Katrā raidījumā ir tādas jau par klasiku kļuvušas rubrikas kā hip-hop jaunumu apskats, atmiņas par to, kā esam iepazinušies, protams, arī titri (ekrānā redzamās birkas ar sarunas dalībnieku vārdiem), kas, pārlasot pēdējās tiešraides komentus, šova lielākajiem faniem, šķiet, ir īpaši svarīga lieta. Tiešraides ilgst no apmēram 3 līdz pat 5+ stundām, un tajās viesojāmies mēs ar 181h kā Netīrās Cilpas (divreiz), Ozols, Gustavo, Kurts, Gacho, Armands & Jacques of S'T'A, daļa PKI (KasPis, Arčijs, Edavārdi, es, 181h), daļa Kreisā Krasta (es, JeeKaa, Mr. Krūmiņš, Kaizers, E.V., Dairis, Ritvars), Mixmasteri AG & Raitis, Dainis Rudens un Edmunds Veizāns, sezonu noslēdzot ar lielām svinībām kopā ar Gacho, Edavārdiem, 181h, Daini Rudeni, Kurtu, Arčiju un Kristapu Ritmu. 2024. gads man šo sarunu dēļ ir bijis īpašs un neatkārtojams, un lai arī turpmākajās vairs kā regulārais viesis nebūšu redzams, Andrē nākamsezon palīdzēs liels šova fans un atbalstītājs Kurts. Zinu, ka arī nākamajā sērijā būs viesi, ar kuriem ĪPAŠI labprāt būtu sēdējis klātienē un papļāpājis, taču pats sev esmu apsolījies gadu iesākt ar nelielu ikdienas ritma un prioritāšu revolūciju, kas, ļoti iespējams, prasīs visu enerģiju, kas man ir. Šogad kopā ar Andrē esam "Dzīvsudraba" kuģi pamatīgi iekustinājuši, tāpēc nākamgad novēlu tam jau pilnās burās turpināt kuģot jaunos, vēl neatklātos ūdeņos. Neaizmirstiet regulāri ziedot "Dzīvsudraba" attīstībai un zvaniet uz tālruni studijā, lai uzdotu viesiem jautājumus! Tikmēr mēs ar jums, iespējams, tiksimies čatā.
Manuprāt, svarīgāko esmu pastāstījis, bet ir vēl dažas lietas, ko gribu pieminēt.
Protams, šogad esmu reizi pa reizei uzrakstījis kādu vēstuli e-pastā ansis.co/vip abonentiem, tad neilgi pirms Ziemassvētkiem ielikām ansis.co veikalā vienīgo šī gada Netīro Cilpu dropu (NC 2024-12) ar pāris jauniem manis dizainētiem krekliem, zeķēm, uzlīmēm un Melnezera keponu. Tur šis tas vēl ir palicis, bet jūs šo dropu baigi labi sapirkāt, paldies, lai labi kalpo!
Uzfilmējos "Baltijas ceļa" filmā kopā ar Ievu Akurāteri un uztaisīju tai filmai bītus. Dziesma ar Aishu bija viens no gada EHR hitiem — ļoti labi! Iznāca Oža "8 pa 8" video. Sarakstīju vēl visādus fītu pantus, kas gan jau kaut kad 2025. gadā ieraudzīs dienas gaismu, beidzot atkal taisu daudz bītu. Biju uz GZA Palladiumā, uz Wiesuli Palladiumā, uz Dizzee Rascal Palladiumā, uz "Bizi vaļā" Palladiumā, uz Shipsea Villā, biju uz "Skaņu mežu". "Melnezera grāmatas" klausījumi pārsniedza divus miljonus. Biju TV ar Ozolu no rīta repot "OGMC". Vienu dienu ar Wiesuli un Gustavo vienkārši randomā grillējām gaļu pie kaut kāda karjera, tas bija foršs, atmiņā paliekošs moments šogad. Vasarā biju uz nometni "Upe" pie Liepājas, ar īpašajiem bērniem ļoti forši ietusējām. Biju skatīties futbolu; zaudējām. Mācos excelī rēķināt pats savas finanses un tās veiksmīgāk plānot uz priekšu. Nospēlēju vienu privātu akustisko koncertu ar Gintu Smuko un parepoju pāris korporatīvajos pasākumos. Repoju savā skolas salidojumā. Repoju ar Satīnu Palladiumā divus vakarus pēc kārtas. Repoju ar Rīgas Modēm Angārā. Piedalījos Satori atbalsta kampaņā. Vairākas reizes biju uz radio un TV. Biju ar 181h, Niklāvu, Kristapu Ritmu un Puķīti Laidu muižā taisīt bītus ambisonics kupolā. Biju uz prezentācijām divām reperu grāmatām — Gustavo un Gacho, abas, protams, arī izlasīju. Un vēl no šī gada esmu prom no tvitera / X — ejiet jūs arī prom, tā būs labāk, bet ja nevarat nolēkt līdz galam (kā es), labākā izvēle mūsu visu nākotnei internetā ir Mastodons, kur reizēm šo to iepostoju. Pārdevu veco mašīnu (stresains pasākums ar visiem pēdējiem remontiem un tehniskajām) un pirmoreiz mūžā nopirku jaunu auto no salona — normālu, utilitāru auto bez vijeboniem, ko nevajadzēs tik drīz labot & ar kuru nepalikšu pusceļā uz koncertiem. Turklāt (!) dabūju to visu gatavu bez nekādām sadarbībām un reklāmām, bet vienkārši esot "radošais uzņēmējs Latvijā", tāds, kuru Swedbank aicina uz podkāstu parunāt par biznesu.
Papildus šim visam vienkārši dzīvoju savu labāko dzīvi Sarkandaugavā — garšīgi ēdu, guļu, kaujos ar kaķi, pa daudziem gadiem šogad atkal uzspēlēju videospēles. Izejot uz ielas, ikdienā redzu īstu, nenotušētu Rīgu. Nesen uz nedēļu biju Romā pirmoreiz mūžā — izdzērām kokteili pie Panteona, redzējām 2. "Gladiatoru" kino, pēc kā slalomējām starp power-banku tirgoņiem pie Kolizeja pa ceļam uz Romas mājām, kas atradās turpat blakus. Reprezentēju pie Vatikāna ar Melnezera keponu galvā. Šķiet, vienīgā reize šogad, kad man bija kaut kas līdzīgs atvaļinājumam.
Man nez kāpēc šķita, ka nekas daudz šogad nav darīts, bet pēc tam, kas šis viss uzrakstīts, ir pat tā, ka gandarījums. Par nākamo gadu jums neko nerakstīšu, bet jau tagad strādājam pie vairākām labām lietām, par vienu vai divām no kurām zināt vai nojaušat jūs, kas saņem svaigāko informāciju no ansis.co/vip.
Labi, pofig par to paklāju. Ir 30. decembra 22:17, laimīgu arī jums jauno, 2025. gadu, tiksimies koncertos. Un neaizmirstiet izplatīt labo vēsti par ansi no Ķemeriem. Kopā mēs mainām šo vietu kopā ar visu, kas ap to orbitē. Bet tagad es iešu mājās ēst zupu.